Līdztekus jau 2 gadus nodrošinātajiem ienākošajiem zibmaksājumiem sabiedrības norēķinos ar valsti (maksājumi valsts budžetā dažu sekunžu laikā 24 stundas diennaktī) 2024. gada 5. aprīlī Valsts kase pievienojās Latvijas Bankas uzturētajai zibmaksājumu infrastruktūrai ar izejošajiem zibmaksājumiem, tādējādi padarot zibenīgus arī valsts budžeta iestāžu un citu Valsts kases klientu norēķinus ar sabiedrību.
"Pievienošanās Latvijas Bankas uzturētajai zibmaksājumu infrastruktūrai, nodrošinot divvirzienu – izejošo un ienākošo – zibmaksājumu funkcionalitāti, sekmē finanšu sektora un valsts pārvaldes sadarbību un digitālo attīstību,"
uzsver Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš.
Ikdienas dzīvē Latvijas iedzīvotāji un uzņēmumi šīs pārmaiņas jutīs, saņemot maksājumus no Valsts kases, piemēram, nodokļu atmaksas, pabalstus, samaksu par valsts pārvaldei sniegtajiem pakalpojumiem.
"Valsts sektors turpina pilnveidot un modernizēt publiskos pakalpojumus, un tas, ka valsts izejošie maksājumi pie iedzīvotājiem un uzņēmējiem nonāks dažu sekunžu laikā, būs liels ieguvums sabiedrībai kopumā. Latvija ir moderno maksājumu lielvalsts, un Latvijas Banka arī turpmāk rūpēsies, lai būtu pieejama atbilstoša un moderna infrastruktūra,"
uzsver Latvijas Bankas padomes locekle Zita Zariņa.
Latvijas Banka organizē un uztur maksājumu sistēmu infrastruktūru Latvijā, t. sk. divas pilnībā automatizētas maksājumu sistēmas, ar kuru palīdzību tiek nodrošināti starpbanku norēķini eiro. TARGET-Latvija ir starpbanku eiro maksājumu sistēma, kas ietilpst Eiropas Vienotajā automatizētajā reālā laika bruto norēķinu sistēmā TARGET. Latvijas Bankas elektroniskā klīringa sistēma (EKS sistēma) tiek izmantota neliela apjoma maksājumiem.
2017. gada augustā Latvija kā pirmā eirozonā sāka izmantot zibmaksājumus – inovatīvus, modernus, zibenīgus starpbanku pārskaitījumus, kas pieejami jebkurā diennakts laikā, arī brīvdienās un svētku dienās. Šajā īsajā laikā zibmaksājumi kļuvuši pieejami jau vairāk nekā 90 % Latvijas kredītiestāžu klientu un iemantojuši starpbanku maksājumu standarta, nevis ekskluzīva pakalpojuma statusu.
"Latvijas Faktu" 2024. gada februārī pēc Latvijas Bankas pasūtījuma veiktā aptauja liecina, ka ikdienā zibmaksājumus kā naudas pārskaitīšanas veidu lieto 41 % iedzīvotāju, kas ir par 10 procentu punktiem vairāk nekā 2023. gada augustā. Gandrīz piektdaļa iedzīvotāju izmanto zibsaites – iespēju veikt maksājumus, norādot tikai naudas saņēmēja tālruņa numuru, turklāt par šādu iespēju ir informētas 2/3 iedzīvotāju.
Latvijas Banka izveidojusi un uztur arī Zibsaišu reģistru, kas nodrošina iespēju veikt maksājumus, norādot tikai saņēmēja mobilā tālruņa numuru, bez nepieciešamības zināt un katram maksājumam ievadīt norēķinu konta numuru. Pašlaik šo iespēju piedāvā AS "Citadele banka", "Swedbank" AS, AS "SEB banka" un lielākās Igaunijas komercbankas, un paredzams, ka Zibsaišu reģistra dalībnieku skaits turpinās augt.
2023. gadā Latvijas Bankas Elektroniskajā klīringa sistēmā starp bankām veikti 52.9 milj. zibmaksājumu 22.4 mljrd. eiro vērtībā (salīdzinājumam – 2022. gadā veikti 37.3 milj. zibmaksājumu 16.6 mljrd. eiro vērtībā), to īpatsvaram starp Latvijas kredītiestādēm pieaugot līdz aptuveni 45 %, bet maksājumos starp atsevišķām kredītiestādēm zibmaksājumu īpatsvars pārsniedz 75 %.
Aktīvo zibsaišu skaits Zibsaišu reģistrā pārsniedzis 840 tūkst., savukārt to izmantošana sasniegusi 19 milj. pieprasījumu 2023. gadā.